Kā tā var būt noderīga mūsu dzīvē un darbā?Par emocionālo inteliģenci sāka runāt salīdzinoši nesen - 1990.gadā
Jēlas Universitātes psihologi emocionālo inteliģenci definēja kā ‘spēju
atpazīt, novērot un regulēt savas un arī citu cilvēku sajūtas un izmantot tās
savu domu un rīcības vadīšanā’.
Vēlāk slavenās grāmatas ‘Emocionālā inteliģence’ autors Daniels Goulmens
parādīja, ka pārāk ilgi nopietni netika novērtēta emociju loma organizāciju dzīvē,
tās veiksmēs un neveiksmēs. Šobrīd varbūt ir piemērotākais laiks gan katram
cilvēkam, gan organizācijai mēģināt izprast un izmantot tos ieguvumus, ko
papildus var sniegt emocionālās kompetences.
Pamata jēdzieni
emocionālā inteliģence un emocionālā kompetence
Daniels Goulmens emocionālo
inteliģenci skaidro kā ‘spēju atpazīt savas un citu cilvēku emocijas,
spēju labi vadīt savas emocijas un attiecības ar citiem cilvēkiem’.
Emocionālā inteliģence nosaka cilvēka potenciālu attīstīt tās prasmes, ko ietver emocionālās kompetences: sevis apzināšanās, paškontrole, pašmotivācija, empātija un sociālās prasmes. Taču Goulmens arī uzsver, ja
kādam cilvēkam ir augsti attīstīta emocionāla inteliģence, tad tas vien
negarantē to, ka viņam ir arī labas emocionālās kompetences. Tas nozīmē tikai
to, ka šim cilvēkam ir potenciāls
tās attīstīt. Piemēram, cilvēkam var būt augsta empātija, tomēr viņam nav prasmju,
kas nepieciešamas produktīvu attiecību veidošanā gan darbā, gan personīgajā
dzīvē.
Emocionālā kompetence, savukārt, skaidrojama kā spēja emocionālās
inteliģences potenciālu izmantot darbā un dzīvē. Zemāk īss ieskats par dažām svarīgākajām
emocionālās inteliģences kompetencēm. Šīs kompetences ir iespējams dalīt vēl
sīkākās kompetencēs:
*Sevis apzināšanās
Šī ir vissvarīgāka emocionālās inteliģences pamata kompetence, kas balstās
uz attīstītu spēju novērot pašiem sevi.
Pats pirmais solis ceļā uz sevis apzināšanos ir atbildības uzņemšanās par savu
uzvedību, savām emocijām un savu rīcību. Apzināšanās ir kā teritorija, kuru mēs
aptveram un apzināmies, kas notiek mūsos un ap mums. Tā ir spēja apzināties
ikvienu ārēju vai iekšēju aspektu attiecībā uz to, ko mēs darām, vai domājam.
*Paškontrole
Paškontrole ir spēja savaldīt savas emocijas un saglabāt spēju skaidri
domāt dažādās spriedzes vai stresa situācijās.
*Pašmotivācija
Pašmotivācija ir ļoti ‘dziļa’, svarīga un sarežģīta kompetence, kuru
raksturo virzība uz sasniegumiem, apņemšanās, iniciatīva un optimisms. Nereti
reālajā dzīvē šī kompetence tiek ‘deklarēta’ vārdos, bet darbībā to grūti
īstenot.
*Empātija
Empātija ir spēja izprast citu cilvēku jūtas, emocijas un vajadzības, spēja
uzklausīt, parādīt iejūtību un sniegt atbalstu. Ir īpaši svarīgi apzināties, ka
tas, kas mums bieži šķiet - mēs zinām, ko citi domā un jūt, ir kļūdaini. Ir
jābūt ļoti uzmanīgiem ar saviem pieņēmumiem, tie vienmēr jāpārbauda.
*Sociālās prasmes
Šī ietver plašu kompetenču grupu, kurā ietilpst komunikācija, ietekmēšana,
sadarbība, konfliktu vadīšana u.c.
Jūsu ieguvumi pēc šī semināra
Emocionālās
inteliģences apzināšanās un attīstītas kompetences paaugstina katra cilvēka personīgo efektivitāti.
Jautājums, ko nozīmē būt efektīvam? Viens no skaidrojumiem ir ļoti vienkāršs –
spēja vadīt savu uzvedību un darbības tā, lai sadarbojoties ar dažādām
iesaistītajām pusēm sasniegtu savus mērķus gan darbā, gan personīgajā dzīvē.
Semināru vada pasniedzēja Rūta Lūse
Rūta Lūse ir organizācijas attīstības centra Spring Valley valdes priekšsēdētāja, konsultante un pasniedzēja ar 20 gadu pieredzi. Rūta ir vadījusi personīgās izaugsmes, līderības un vadītāju attīstības mācību programmas AirBaltic, Latvijas Valsts meži, Valsts ieņēmumu dienests, Swedbank, Citadele Banka, AAS Balta, Fazer, RIMI, Rīgas Dzirnavnieks, SEB, Lauku atbalsta dienests, Valsts Kanceleja, TNT Latvia, Binders, Jeld-Wen Latvija, LIAA Biznesa inkubatori u.c.