5.uzdevums "Sapinies jautājumu džungļos" (~12:55-13:10)

JavaScript isn't enabled in your browser, so this file can't be opened. Enable and reload.

Nospied pogu Iesniegt/Submit vadītāja norādītajā laikā, jo pēc tam atbildes vairs netiks pieņemtas.

Email *

Numurs *

Raksti BEZ ATSTARPĒM un CITIEM SIMBOLIEM! Savu dalībnieka numuru meklē šeit (ja neatrodi - pieraksti sevi turpat pie brīvajiem numuriem): https://docs.google.com/spreadsheets/d/1LBUyBOaBmBogTIJAMhtx7Wgvlyt7xWb4H14hDR5p3Y8/edit?usp=sharing Tikai NE-SKOLĒNI drīkst nereģistrēties, bet visos uzdevumos rakstīt vienādu sevis izdomātu unikālu numuru >1500, piemēram, telefona numuru.

Vārds Uzvārds

Drošībai, ja nu numurs uzrakstīts nepareizi. Vārdu raksti pirms uzvārda! Pēc uzvārda neraksti liekas atstarpes vai simbolus!

1.Kāpēc zivju skaits, pārsniedzot noteiktu barības vielu daudzumu ūdenī, strauji samazinās?

2 points

Hiperkaloriska uztura dēļ cieš zivju veselība un samazinās to dzīves ilgums.

Zivju populācija samazinās un vēlāk atkal pieaug viļņveidīgi.

Barības vielām bagāti ūdeņi pievilina plēsējus, kas iztukšo zivju populāciju.

Palielinās konkurence, kā rezultātā iet bojā vājākās zivis.

Nogrimušais planktons trūdot iztērē ūdenī izšķīdušo skābekli.

Samazinās zivju skaits, bet palielinās to izmērs.

Clear selection

2.Kāpēc Brazīlija atkritumu apsaimniekošanā īpašu uzmanību pievērš nolietotām automašīnu riepām?

2 points

Ar autoriepām tiek noklāti pārējie atkritumi, lai tiem nepiekļūtu putni.

Sadaloties tās izdala atmosfērā siltumnīcas gāzes.

Tās nedrīkst atstāt virspusē, jo tumšā krāsa absorbē saules radiāciju un var izraisīt aizdegšanos.

Lai apkarotu Zika un Rietumnīlas vīrusa izplatību piepilsētās.

Brazīlija importē ziemeļvalstu nolietotās ziemas riepas un ar tām brauc mūžīgajā vasarā.

Ar autoriepām pārklāj ūdenstilpnes, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu.

Clear selection

3.Kāpēc jūras bruņurupučiem tik bīstami ir plastmasas maisiņi?

2 points

Maisiņi atgādina bruņurupuču dabiskos ienaidniekus.

Bruņurupuči neprot tikt laukā no šiem maisiņiem.

Bruņurupuči tik ļoti aizraujas ar spēlēšanos ar maisiņiem, ka aizmirst piesardzību no plēsējiem.

Tie ūdenī izdala ogļskābo gāzi, kas kaitē bruņurupučiem.

Tie var izraisīt nepietiekamu uzturu un pat bada nāvi.

Maisiņi sadaloties rada mikroplastmasu, kas pasliktina bruņurupuču olu cietību.

Clear selection

4.Kāpēc nomaļās salās mītošās dzīvnieku grupas dažkārt evolucionē par milzeņiem (salīdzinājumā ar to kontinentālajiem "radiniekiem")?

2 points

Jo salās parasti trūkst lielo zīdītāju.

Jo salās ir asāka konkurence par ierobežotu barības daudzumu.

Tikai milzu izmēra putni spēj aizlidot uz tik tālām salām.

Jo salās ir mitrāks klimats, kas veicina barības augu ražību.

Jo lielāks organisms spēj uzglabāt lielākas rezerves bada gadiem uz salas.

Jo salās ir mazāk jābēg no plēsējiem, paliek vairāk kaloriju, lai pieņemtos svarā.

Clear selection

5.Bet kāpēc dažas citas nomaļās salās mītošās dzīvnieku grupas citkārt evolucionē par punduriem (salīdzinājumā ar to kontinentālajiem "radiniekiem")?

2 points

Jo salās ir zemāka veģetācija, kas jāaizsniedz barojoties.

Jo mazāks ķermenis izdevīgāks ierobežotas barības apstākļos.

Jo salās pieejamajā barībā ir mazāks proteīna un kalcija īpatsvars.

Jo salu "siltumnīcas" apstākļos mazuļi nenobriest, bet visu mūžu nodzīvo kā mazuļi.

Jo lielāka stabilitāte pieejamās barības ziņā nerada nepieciešamību uzkrāt lielas rezerves bada gadiem.

Jo lielāki dzīvnieki nespēj aizpeldēt vai citādi nokļūt uz tālām salām.

Clear selection

6.Kāpēc tieši šajās vietās aug meži ar sevišķi lieliem kokiem un biezu paparžu un sūnu "paklāju"?

2 points

Plūdmaiņas apgādā augsni ar barības vielām.

Valdošie vēji pūš virzienā no sauszemes uz okeānu.

Šajās vietās ir augsni veido vulkāniskie pelni.

Šos krastus apskalo siltās okeāna straumes.

Šos krastus apskalo aukstās okeāna straumes.

Valdošie vēji pūš virzienā no okeāna uz kalniem.

Clear selection

7.Kādā veidā pārmērīga zvejošana ir iznīcinājusi brūnaļģu mežu ekosistēmu daudzos okeāna krastos?

2 points

Ar pārmērīgu zveju tika iznīcināts barības ķēdes (vidus)posms.

Zivis darbojas kā sanitāri, apēdot slimākās un vārgākās brūnaļģes.

Zvejas kuģu dzenskrūves iznīcina brūnaļģu lakstus.

Vairs nav zivju, kas ar ekskrementiem bagātinātu augsni brūnaļģēm.

Brūnaļģes bieži sapinas zvejas tīklos.

Zvejotas tiek ne tikai zivis, bet arī pašas brūnaļģes (pārtikai un lopbarībai).

Clear selection

Submit

Clear form

Never submit passwords through Google Forms.

This form was created inside of Reinis Berzins. Report Abuse

Forms