Nevalstiskās organizācijas, skolotāji, ārsti, vecāki aicina deputātus neizslēgt no Izglītības likuma pantu par tikumisko audzināšanu
Vairākas nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās un vēlas paust viedokli par Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas 2022.gada 27.aprīļa un 3.maija sēžu darba dokumentāciju un diskusijām attiecībā uz grozījumiem Izglītības likumā  un aicina Saeimas deputātus neatbalstīt atsevišķu deputātu iesniegtos priekšlikumus “Grozījumi Izglītības likumā” Nr: 1360/Lp13 2.lasījumam, kas ierosina no Izglītības likumā izslēgt 10.1 pantu “Izglītība un tikumība”.

10.1 panta viens no galvenajiem mērķiem ir aktualizēt ģimenes un laulības vērtību nozīmi izglītībā. Izglītības likuma 10.1 pants ir vienīgais pants Izglītības likumā, kurā ģimene un laulība pieminētas kā valsts pastāvēšanai būtiskas vērtības. Vēršam deputātu uzmanību, ka tāda cilvēka dzīves un valsts pastāvēšanas pamatvērtība kā “ģimene” nav iekļauta arī Izglītības likuma definētajā izglītības mērķī (2.pants, 2.punkts). Tikumības un vērtību jautājumu kontekstā aicinām Komisiju ierosināt grozījumu, kas  papildinātu Izglītības likuma 2.panta 2.punktu ar vārdiem “ģimene” un “darbs”, kas šobrīd ir iztrūkstošas dimensijas Izglītības mērķī noteiktajā cilvēka dzīves pašrealizācijā: “2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē”.  Salīdzinājumam varam minēt Igaunijas Izglītības likumu, kurš cita starpā nosaka, ka izglītības mērķis ir “radīt labvēlīgus apstākļus katra cilvēka individuālajai, ģimenes un igauņu nācijas, tostarp etnisko minoritāšu attīstībai…”.  
 
Izglītības likuma 10.1 pantam ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, ņemot vērā Latvijas dramatisko demogrāfisko situāciju. 10.1pants ir svarīgs atbalsta punkts valsts attīstības plānošanas dokumentos iekļautajām iniciatīvām, kurās izglītība apzināta kā resurss ģimenes un laulības vērtību stiprināšanai sabiedrībā un valsts ilgtspējas saglabāšanā. Jāuzsver, ka bērnu un jauniešu mērķtiecīga sagatavošana dzīvei ģimenē jeb ģimenes pratība izglītībā atjaunotās Latvijas Republikas laikā nekad nav tikusi īstenota (atšķirībā no Igaunijas un arī Lietuvas).  

Galvenā valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenta “Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam” (NAP 2027) 1.prioritāte “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, lai nodrošinātu tautas ataudzi un nācijas pastāvēšanu nākotnē, paredz pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku prasmju, attiecību pratības, ģimenes un laulības jautājumiem, tostarp sagaidot, ka palielināsies to bērnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem.

Atgādinām, ka Rīcības plāna par A.K.Kariņa valdības deklarācijas izpildi 104.5 uzdevums paredz  izvērtēt iespēju mācību programmā iekļaut skolēnu vecumam atbilstošus ģimenes un veselības mācības moduļus.  
 
Papildu vēršam Komisijas uzmanību, ka ģimenes vērtību stiprināšana ir nacionālās drošības jautājums. Nacionālās drošības koncepcijā (2019) uzsvērts, ka pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij.

Tai pašā laikā konstatējam, ka zemāka līmeņa jaunā plānošanas perioda 2021-2027 attīstības dokumentos ģimenes vērtību stiprināšana, tostarp izglītībā nav iestrādāta, vai iestrādāta ļoti vāji. Arī īstenotā vispārējās izglītības satura reforma par kompetenču pieeju mācību saturā jeb Skola2030 neparedz mērķtiecīgu bērnu un jauniešu sagatavošanu ģimenes dzīvei, tādēļ šobrīd izslēgt 10.1pantu, nozīmētu iestāties par ģimenes un laulības vērtību mazināšanu sabiedrībā, kas ir pretēji valsts politikā deklarētajai prioritārajai virzībai.  

Nevaram piekrist priekšlikuma iesniedzēju argumentācijai, ka 10.1 pants kalpo kā cenzūras instruments skolās, lai liegtu skolēniem informāciju par seksualitāti (deputāte A.Čakša, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde 2022.gada 27.aprīlī). Kā liecina pret 10.1 pantu iestājušos nevaldības organizāciju gada pārskati, tad Izglītības likuma 10.1 panta stāšanās spēkā 2015.gada 16.jūlijā nav ierobežojusi šo organizāciju darbību skolās. Gluži pretēji, piemēram, biedrības ”Papardes Zieds”, kura Izglītības likuma grozījumu virzīšanu Saeimā publiski deklarējusi kā vienu no savas darbības pamatuzdevumniem un sasniedzamo rezultāt, gada pārskati liecina par biedrības ievērojami pieaugošu intervenci izglītībā, īstenojot neformālās izglītības nodarbības skolās:

   
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2020-2023

~ 3200 skolēni   79 nodarbības1607 skolēni   108 nodarbības 1801 skolēns 212 nodarbības 3651 skolēns   166
nodarbības 2457 skolēns 380 nodarbības  4396 skolēni     806 nodarbības 8095 jaunieši 1149 nodarbības 9805 skolēni   322 nodarbības   5159 skolēni Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021
“Mēs par veselīgu Rīgu” (PVS ID 3634) ietvaros.
Pakalpojuma apjoms līguma ietvaros ir 1000 nodarbības Rīgā. Iepirkuma īstenošanas periods – no 2020.
gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim.


Esam pārliecināti Ceram uz izsvērtu  un racionālu Komisijas lēmumu, kurā primāri ņemtas vērā nācijas izdzīvošanai un Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošanas vajadzības, ko nodrošināt tikai un vienīgi ģimenes un laulības vērtību nostiprināšana sabiedrībā un izglītībā., ka bērnu dzimumaudzināšana īstenojama konkrētā vērtību ietvarā, kas orientēts uz ģimenes dzīvi un laulību starp vīrieti un sievieti. Seksuālā un reproduktīvās veselības izglītošana nav īstenojam atrauti no ģimenes un laulības vērtību stiprināšanas izglītībā un sabiedrībā, kā to paredz gan NAP 2027, gan Demogrāfisko lietu centra virzītas Tautas ataudzes stratēģija, gan rīcības plāns par A.K.Kariņa valdības deklarācijas izpildi. Darba un ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaita mazināšana ir arī viens no sākotnēji deklarētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, uzsākot vispārējās izglītības satura reformu par pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030).    

Jaunais izglītības saturs Skola2030 šobrīd nenodrošina izglītības likuma 10.1 pantā izglītības iestādēm
deleģēto uzdevumu par ģimenes un laulības vērtību nostiprināšanu izglītībā (pretēji tam, ko Izglītības
komisijas sēdē apgalvoja deputāte E.Papule, atsaucoties uz konsultācijām ar VISC). Izskatot atbilstošos mācību priekšmeta programmas paraugus sociālās zinībās 1.-9.klasei un vispārējai vidējai izglītībai, biedrība secināja, ka skolēnam attīstāmo ieradumu sarakstā vērtība “laulība” minēta 0 reizes, bet vērtība ’’ģimene”   reizes  tādos ieradumos kā  “veido cieņpilnas attiecības, sadarbojas ar citiem cilvēkiem” un “sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir tolerants pret atšķirīgo”.[ ] Jāsecina, ka vērtību norāde programmu paraugos ir formāla un mākslīga. Tā nav mērķtiecīgu un secīgu darbību rezultāts. Arī  jaunajos pamata un vispārējās vidējās izglītības standartos (2019) – vērtība “ģimene” uzsvērta un pieminēta mazāk kā iepriekšējos standartos.

Bērnu un jauniešu sagatavošana ģimenes dzīvei jeb ģimenes pratība ir neizmantots resurss dažādu sociālo deviāciju novēršanai gan sabiedrībā ilgtermiņā, gan jauniešu vidē, jo īpaši attiecībā uz tādām likuma grozījuma iniciatoru piesauktām nevēlamām parādībām kā HIV izplatība vai agrīno abortu risks u.c. Atraujot seksuālo izglītošanu jeb dzimumaudzināšanu  no ģimenes vērtību ietvara, seksuālā izglītošana tiek degradēta, ir informatīvi ierobežojoša un vienpusēja, nevis personisko atbildību un kritisko domāšanu veicinoša, kā tas tiek sagaidīts.

Aicinām deputātus nenonivilēt tikumības jēdzienu tikai uz seksualitāti un seksuālo izglītošanu, izvairoties no plašāka tvēruma filozofiskā, ētiskā, kultūras un citu zinātņu ietvarā.  

Kopš 10.1 panta pieņemšanas pedagoģijas zinātnē tikumiskā jeb rakstura audzināšana Latvijā ir ieguvusi ievērojamu pozitīvu potenciālu, uz kā bāzes tiek veikti pētījumi, veidotas tikumiskās audzināšanas programmas, mācību paraugi un atbalsta materiāli skolotājiem, kurus atzinīgi novērtējuši ne tikai pedagogi Latvijā, bet izglītības nozares praktiķi un zinātnieki starptautiskajā vidē, kā īpašu sasniegumu novērtējot tieši politisko gribu tikumiskās audzināšanas atbalstam, kas nostiprināta izglītības likuma 10.1 pantā. [ ] Lemjot par 10.prim panta izslēgšanu, aicinām iepazīties ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētnieka Manuela Fernandeza izveidoto Zinātnisko platformu rakstura audzināšanas pētniecības atbalstam Arete.lu.lv, kurā iespējams iegūt plašāku, uzticamu un zinātniski pamatotu priekšstatu pa skolēnu morālo jeb tikumisko audzināšanu Latvijas skolās, tai skaitā par skolotāju izpratni un attieksmi pret tikumisko audzināšanu. Tā piemēram 2019.gada  pētījumā par skolēnu morālo audzināšanu Latvijas skolās, kurā piedalījās 2250 Latvijas respondenti: skolotāji, vecāki, skolēni, topošie skolotāji, skolas vadītāji un  izglītības sistēmas darbinieki, vairākums respondentu jēdzienu “tikumiskā audzināšana” saprata plaši, kā atbalstu vispusīgas personības pilnveidei, iegūstot dažādus tikumus, tikai ap 7-10% no respondentiem to saprata sašaurināti, attiecinot vien uz seksuālās uzvedības ierobežošanu. 77% no aptaujātajiem piekrita, ka skolai un skolotājiem ir svarīga loma skolēnu morālajā audzināšanā. 2021. gada janvārī 259 skolotāji no 79 skolām no visiem Latvijas reģioniem aprobēja izstrādāto tikumiskās audzināšanas programmu, vadot savās klasēs vairāk par 1000 šīs programmas nodarbību. 2020. pavasarī Rīgas pašvaldības izglītības pārvaldes un Pierīga aicināja vadīt seminārus par tikumisko audzināšanu 40 skolu vadītājiem. Šī gada martā (15.03.2022-15.04.2022) 130 skolotāji no 114 Latvijas skolām ir pieteikušies dalībai pētījumā “Latvijas skolēnu attieksme pret sava morālā rakstura attīstīšanu”. Ar šiem piemēriem vēlamies uzsvērt, ka skolotāju attieksme nebūt nav viennozīmīgi negatīva, kā tas tiek apgalvots no grozījumu ierosinātāju un atbalstītāju puses. Ir uzsākts nozīmīgs, zinātniski pamatos, skolotāju vidē atzīts un starptautiski novērtēts darbs skolēnu tikumiskajā audzināšanā.    

Nevaram arī piekrist Izglītības komisijā izskanējušajiem apgalvojumiem, ka tikumiskā audzināšana Latvijā radusies Krievijas propagandas iespaidā. Aicinām palūkoties plašāk, kā tikumiskā audzināšana atspoguļojas Rietumeiropas valstu un ASV izglītības saturā. Dažādi instrumenti bērnu pasargāšanai no negatīvi ietekmējošas informācijas pastāv daudzās valstīs Tā, piemēram, Lielbritānijas Izglītības likuma (Learning and Skills Act) 148.pants par seksuālo izglītošanu jeb dzimumaudzināšanu nosaka, ka Valsts sekretāram ir pienākums sagatavot izglītības vadlīnijas, kas nodrošina to, ka dzimumaudzināšanas stundās bērniem tiek mācīts par laulības būtību un tās nozīmi ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, ka arī tiek nodrošināts, ka skolēni tiek pasargāti no tāda mācīšanas veida un materiāliem, kuri nav piemēroti attiecīgo bērnu vecumam, kultūras  vai  reliģiskai piederībai.[  ]. Digitālo un attālināto mācību plaša ieviešana Covid-19 pandēmijas iespaidā izglītības nozarē visā pasaulē vēl vairāk aktualizējusi bērnu pasargāšanu no nevēlamas vai kaitējošas informācijas izglītības procesā un saturā.
Aicinām Izglītības komisiju nesasteigt lēmumu pieņemšanu par Izglītības likuma 10.1 panta pirmās un otrās daļas izslēgšanu, bet nodrošināt kvalitatīvu un atvērtu diskusiju par šo ierosinājumu, gan skatot tikumības jēdzienu plašākā kontekstā, gan diskutējot par kvalitatīvas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanu, kas orientēta uz ģimenes pratību un morāles vērtībām. Lūdzam komisiju šobrīd saglābāt pantu negrozītu, tādējādi paužot atbalstu valsts augstākā līmeņa politikas dokumentos noteiktajai prioritārajai virzībai par ģimenes vērtību nostiprināšanu sabiedrībā un ģimenes pratības iekļaušanu un īstenošanu izglītības saturā, kas Latvijā sekmīgi un pārliecinoši uzsākta Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu institūta zinātniski metodiskajā vadībā.

Papildu ierosinām Izglītības likuma 2.panta “Izglītības mērķis“ 2.punktu izteikt šādā redakcijā, ņemot vērā vēstules 2.rindkopā izteikto argumentāciju:

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos ģimenes, darba, sabiedrības un valsts dzīvē;  

Ceram uz izsvērtu  un racionālu Komisijas lēmumu, kurā primāri ņemtas vērā nācijas izdzīvošanai un Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošanas vajadzības, ko var nodrošināt tikai un vienīgi ģimenes un laulības vērtību nostiprināšana sabiedrībā un izglītībā.

Biedrība “Vecāku Alianse”

Saziņai: vecakualianse@gmail.com
Sign in to Google to save your progress. Learn more
Vai piekrītat vēstulē paustajam un parakstatiet šo vēstuli? *
Lūdzu ierakstiet organizācijas nosaukumu
Lūdzu ierakstiet kontaktpersonas vārdu, uzvārdu *
Lūdzu ierakstiet savu e-pastu saziņai *
Submit
Clear form
Never submit passwords through Google Forms.
This content is neither created nor endorsed by Google. Report Abuse - Terms of Service - Privacy Policy